ES sankcijas pret Baltkrieviju — 1. pakets (2020. gads, oktobris)

Eiropas Savienība 2020. gada 2. oktobrī ieviesa pirmo ierobežojošo pasākumu kārtu pret Baltkrieviju, tieši reaģējot uz viltotajiem prezidenta vēlēšanām 2020. gada 9. augustā un pēc tam sekojošo vardarbīgo režīmu pret miermīlīgiem protestētājiem.

<h2>Fons</h2>

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2020. gada 9. augustā starptautiskajā sabiedrībā tika plaši nosodītas kā nebrīvas un nenoteiksmīgas. Oficiālie rezultāti apgalvoja, ka iepriekšējais prezidents Aleksandrs Lukašenko uzvarēja ar aptuveni 80% balsu, rezultātu, ko noraidīja opozīcija, neatkarīgie novērotāji un lielākā daļa ES dalībvalstu. Pēc tam nedēļās simtiem tūkstošu baltkrievu visā valstī izgāja ielās. Lukašenko varas iestādes atbildēja ar masveida apcietinājumiem, aizturēto sitieniem un spīdzināšanu, kā arī ar sistēmisku civiliedzīvotāju, žurnālistu un opozīcijas pārstāvju iebiedēšanas kampaņu.

<h2>Pieņemtie pasākumi</h2>

Eiropas Savienības Padome pieņēma Padomes Lēmumu (ESVP) 2020/1482 un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/1479, iekļaujot 40 personas ES sankciju sarakstā. Iekļautās personas tika identificētas kā atbildīgas par:

<ul> <li>Smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp patvaļīgiem apcietinājumiem un aizturēšanu</li> <li>Vardarbību pret miermīlīgiem demonstrantiem un civiliedzīvotājiem</li> <li>Iebiedēšanas un represiju aktiem, kas vērsti pret civiliedzīvotāju un opozīcijas pārstāvjiem</li> </ul>

Ierobežojošie pasākumi, kas piemēroti katram iekļautajam cilvēkam, ietver:

<ul> <li><strong>Ceļošanas aizliegumu:</strong> aizliegumu iebraukt vai tranzītā pārvietoties caur ES teritoriju</li> <li><strong>Īpašuma bloķēšanu:</strong> visas ES teritorijā esošās finansiālās līdzekļi un ekonomiskie resursi, kas pieder vai pārvalda iekļautās personas, tiek bloķēti</li> <li><strong>Aizliegumu nodrošināt finansiālos līdzekļus</strong> iekļautajām personām tieši vai netieši</li> </ul>

<h2>Iekļautās personas</h2>

Sākotnējais 40 personu saraksts ietvēra Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas augstākos amatniekus, drošības spēku un speciālo vienību komandierus, prokurorus un tiesnešus, kas iesaistīti protestētāju un politisko oponentu tiesvedībā. Pats prezidents Lukašenko netika iekļauts šajā pirmajā paketā, ņemot vērā diplomātiskos apsvērumus, kas saistīti ar turpināšanos politiskajām sarunām.

<h2>Juridiskais pamats</h2>

Sankcijas tika pieņemtas Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2006 juridiskās sistēmas ietvaros, kas attiecas uz ierobežojošiem pasākumiem Baltkrievijas situācijas dēļ un sākotnēji tika izveidota atbildē uz agrākām cilvēktiesību problēmām valstī. 2020. gada pasākumi ievērojami paplašināja gan juridisko pamatu, gan esošo instrumentu darbības jomu.

<h2>ES paziņojums</h2>

Augstākais pārstāvis Joseps Borrels paziņoja, ka ES „neatzīst vēlēšanu rezultātus, kā tos prezentēja Baltkrievijas iestādes“, un ka sankcijas bija tieša atbilde uz „vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem un nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notika“.

<h2>Turpmākie notikumi</h2>

Šis pirmais pakets bija sākums vairāku turpmāku sankciju paketu sērijai. Divu mēnešu laikā ES pieņēma vēl divus paketus (2020. gada novembrī un decembrī), paplašinot sarakstu līdz vairāk nekā 80 personām un pirmo reizi iekļaujot sarakstā juridiskas personas.