ES sankcijas pret Baltkrieviju — pirmie pasākumi (2004. gada septembris)

Eiropas Savienība 2004. gada 24. septembrī pirmo reizi ieviesa Baltkrievijai paredzētus mērķtiecīgus ierobežojumus saskaņā ar Kopējo nostāju 2004/661/ESVP. Šīs pirmās sankcijas bija sašaurinātas līdz četriem augstākajiem Baltkrievijas amatniekiem, kurus uzskatīja par atbildīgiem par spēcīgiem opozīcijas līderu pazušanu un iespējamu nogalināšanu laikā no 1999. līdz 2000. gadam.

<h2>Fons: Pazudušie</h2>

No 1999. līdz 2000. gadam Baltkrievijā pazuda četri ievērojami cilvēki apstākļos, kas norāda uz valsts iesaisti:

<ul> <li><strong>Juris Zaharenko</strong> — bijušais Iekšlietu ministrs, opozīcijas politiķis, pazuda 1999. gada maijā</li> <li><strong>Viktors Gončars</strong> — bijušais parlamenta vietnieks, pazuda 1999. gada septembrī</li> <li><strong>Anatolijs Krasovskis</strong> — uzņēmējs un Gončara līdzgaitnieks, pazuda 1999. gada septembrī</li> <li><strong>Dmitrijs Zavadskis</strong> — kameramans un bijušais Lukašenko personīgais sargs, pazuda 2000. gada jūlijā</li> </ul>

Neskatoties uz valsts un starptautiskiem izmeklējumiem, neviens no četriem netika atrasts, un Baltkrievijas iestādes nevienam neuzlika atbildību. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas un neatkarīgu izmeklētāju apkopotie pierādījumi norāda uz augstāko drošības dienestu amatnieku iesaisti.

<h2>Pieņemtie pasākumi</h2>

Saskaņā ar Kopējo nostāju 2004/661/ESVP Padome ieviesa ceļošanas aizliegumus (aizliegumu iebraukt vai tranzītā pārvietoties pa ES teritoriju) četriem cilvēkiem, kas tieši saistīti ar pazušanu. Šajā pirmajā pakā vēl netika iekļauti aktīvu bloķēšanas pasākumi.

Sarakstā iekļautie četri amatnieki bija: <ul> <li>Juris Sivakovs — bijušais Iekšlietu ministrs</li> <li>Vasilijs Naumovs — bijušais prezidenta drošības dienesta vadītājs</li> <li>Dmitrijs Pavličenko — bijušais Iekšlietu ministrijas speciālās vienības (SOBR) komandieris</li> <li>Viktors Šejmans — bijušais ģenerālprokurors un Drošības padomes sekretārs</li> </ul>

<h2>Nozīme</h2>

Šis pirmais pakets tika apzināti ierobežots, mērķējot tikai uz tiem, kas bija tieši saistīti ar neatrisinātajām pazušanām, nevis ar plašāku politisko situāciju. Tas izveidoja tiesisko un institucionālo pamatu, kas turpmākajās divās desmitgadēs tika ievērojami paplašināts. Ieroču embargo pret Baltkrieviju, kas sākotnēji tika ieviests atsevišķi, tika arī saglabāts un paplašināts paralēli.