Japānas sankcijas pret Baltkrieviju (2022.–tagadne)

Japāna ir ieviesusi mērķtiecīgas sankcijas pret Baltkrieviju, kļūstot par vienu no nedaudzajām valstīm ārpus tradicionālā Rietumu aliansa, kas ir pieņēmusi neatkarīgas ierobežojošas pasākumus pret Lukašenko valdību. Japānas sankcijas apvieno aktīvu bloķēšanu un maksājumu ierobežojumus saskaņā ar Ārvalstu valūtas un ārvalstu tirdzniecības likumu (FEFTA), kā arī eksporta kontroles, ko koordinē ar G7 partneriem.

<h2>Tiesiskais pamats</h2>

Japānas sankciju režīms tiek īstenots saskaņā ar Ārvalstu valūtas un ārvalstu tirdzniecības likumu (外国為替及び外国貿易法, FEFTA), kas ļauj valdībai piemērot: <ul> <li><strong>Aktīvu bloķēšanu:</strong> īpašuma un interešu bloķēšanu Japānā, kas pieder iekļautajām personām</li> <li><strong>Maksājumu ierobežojumus:</strong> nepieciešamību iegūt licenci, lai veiktu maksājumus iekļautajām pusēm</li> <li><strong>Kapitāla darījumu kontroles:</strong> nepieciešama licence, lai veiktu noguldījumus, uzticības fonda līgumus un aizdevuma līgumus ar iekļautajām struktūrām</li> </ul>

Eksporta kontroles pārvalda Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrība (METI) saskaņā ar Ārvalstu valūtas un ārvalstu tirdzniecības likumu.

<h2>Marts 2022. — pirmās sankcijas pret Baltkrieviju</h2>

Pirmās Japānas sankcijas, kas tieši attiecas uz Baltkrieviju, tika ieviestas 2022. gada martā pēc tam, kad Baltkrievijas teritorija tika izmantota kā izvietošanās zona Krievijas plašam Ukrainas iebrukumam bez 2022. gada 24. februārī. Tika iekļauts prezidents Lukašenko un augstākie Baltkrievijas amatnieki, un eksporta kontroles pret Baltkrieviju tika ievērojami pastiprinātas saskaņā ar G7 saistībām.

<h2>Atkārtotas sankcijas</h2>

Japāna ir paplašinājusi savas sankcijas pret Baltkrieviju vairākos turpmākos posmos, tostarp:

<ul> <li><strong>2022. gada septembris:</strong> 47 krievu un baltkrievu uzņēmumu un organizāciju iekļaušana sarakstā, tostarp aizsardzības nozares struktūras un personas, kas saistītas ar Baltkrievijas militāro atbalstu Krievijai</li> <li><strong>2022. gada oktobris:</strong> papildu iekļaušana, kas mērķē uz Baltkrievijas amatniekiem, kas saistīti ar krievu militārajām operācijām</li> <li><strong>2023. gads:</strong> Japāna kritizēja krievu taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā un ieviesa papildu saistītās sankcijas</li> <li><strong>2024.–2025. gads:</strong> papildu posmi, koordinēti ar G7 partneriem, lai mērķētu apiešanas tīklus un aizsardzības nozares struktūras</li> </ul>

<h2>Eksporta kontroles</h2>

Japāna ir ieviesusi plašas eksporta kontroles pret Baltkrieviju kā daļu no sava G7 koordinācijas, tostarp: <ul> <li>Kontroles attiecībā uz pusvadītāju un jaunākās elektronikas eksportu</li> <li>Ierobežojumus attiecībā uz metināšanas mašīnām un ražošanas aprīkojumu</li> <li>Kontroles attiecībā uz divkāršā lietojuma precēm, kas piemērojamas militārās sistēmās</li> <li>Dalību G7 koalīcijā par eksporta kontroli, kuras mērķis ir liedzīt Krievijai un Baltkrievijai piekļūt Rietumu tehnoloģijām jebkurā veidā</li> </ul>

<h2>Diplomātiskais konteksts</h2>

Japānas lēmums ieviest neatkarīgas sankcijas pret Baltkrieviju — valsti, ar kuru tai nav būtisku divpusējo attiecību — atspoguļo valsts plašāku apņemšanos starptautiskajai, likumam balstītajai kārtībai un tās saistībām G7 aliansē. ASV vēstniecība Tokijā publiski sveica Japānas rīcību kā G7 vienotības demonstrējumu.